Jungle

“The problem with object-oriented languages is they’ve got all this implicit environment that they carry around with them. You wanted a banana but what you got was a gorilla holding the banana and the entire jungle.”Joe Armstrong

To viņš droši vien par dažām nevainīgām standarta bibliotēkām. Bet ideja, piemēram, ‘a davai ka kaut ko fiksi kamēr vakariņas sildās telefōnam piečiņīt’ izbeidzās, jo jungle nāk komplektā ar visām zinājamām savannām, lietusmežiem, kalnu grēdām un tuksnešiem.

jungle

Posted in Uncategorized | Komentēt

Rīga, korķi, gaiss, nākotne

Galvenais iemesls, kāpēc Rīga nav forša pilsēta ir tas, ka te ir pārāk daudz mašīnu. Nav tā nabaga pilsēta dizainēta tādam transporta līdzekļu vienību skaitam. Un neviens neko pa lielam ar to neko nevar un netaisās darīt. Visi regulāri tupam korķos, elpojam izplūdgāzes, un zinām, ka nekas neuzlabosies ne pēc gada, ne diviem, ne desmit. Your children will be next. Visdrīzāk, viss kļūs tikai sūdīgāk. Un neviens neko. Maskavā, tipa, esot vēl sliktāk. Bet ja nu kāds ir gatavs kaut ko izdomāt – un ar izdomāt es domāju kaut ko reāli izdomāt nevis ākstīties ar velo pī ār un zīmēt baltas svītras uz pārstūķētajām maģistrālajām ielām. Nu, piemēram, ieviest nodevas privātajiem auto un no tiem subsidēt visa veida sabiedrisko, taksometrus ieskaitot, es par viņu balsotu.

Posted in Uncategorized | Komentēt

Project spainis

Google glass ideja ir nepareiza. Viņi cenšas pa virsu realitātei likt virtuālo pasauli. Realitāte s**ks! Ir jādara otrādi – visam ko persona redz jābūt iefilmētam, tad reālā laikā noprocesētam un apstrādātam. Tas, savukārt, paver pilnīgi jaunas iespējas. Ieslēdz (lai rāda) saulainu laiku. Izlēdz (lai nerāda) kolēģi. Ieslēdz meitenēm minisvārkus unkotikvēlnē. Kur mans patents!

 

 

Posted in Uncategorized | Komentēt

dienas prieks

Kādā vasaras priekšpusdienā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pār Rīgas pilsētas vienu no visneatraktīvākajām daļām uzspīdēja vēl no ziemas neatguvusies miegaina saule. Viens stars bez īpašas intereses ielīda arī piedrazotā vecpuiša dzīvoklī Purčika daudzstāveņu masīva pašā vidū, neglītā betona augstceltnē netālu no Mēbeļu nama. Tas blāvi un pliekani atmirdzēja pret nospeķotām tapetēm un tad, zemeslodei griežoties, nenovēršamā kustībā ar savu karsējošo pieskārienu uzlīda uz pieres jaunam cilvēkam ar plašu dvēseli, neviena nesaprastu sirdi un mazu aldziņu…

V.Lācītis, Š.K.Vāverts “Garais ceļš uz Hantimansijsku”

Posted in Uncategorized | Komentēt

Ja nebūtu izgudrots ‘darbs pie datōra’

.. es būtu lidmašīnu regulētājs. Tas, kas lidostā uz skrejceļa rāda kur braukt, kad apstāties un kā pagriezties. Neizskatās nekas grūts, bet tajā pašā laikā ļoti svarīgs un estētisks arods šķiet. Un uz skrejceļa vispār viss ir tāds … pacilājošs…

Posted in Uncategorized | Komentēt

Problēmas sakne

Tā! Es vien’dien’ saskatījos House of cards un izdomāju, kur ir problēmas sakne. Tajā, ka mūsu valdība sēž Rīgā. Amērikā, Austrālijā un Vācijā, piemēram, valdība nesēž ekonomikas centrā. Bet Krievijā, piemēram, sēž. UN kur ir problēmas? Pareizi, Maskavā! Vienas un tās pašas kafejnīcas, bāri, ielenes. Nav grūti iedomāties kā tas notiek, pat ja neskatās filmas. Bet tā nevar. Tā nav labi un tas rada problēmas. Politika ir no Marsa un Bizness ir no Venēras. Un parasto cilvēku nedienas no zemes. Lūk – tātad jāpārceļ valdība, ministrijas un saeima ārpus Rīgas. Tad varēs visi laimē diet.

http://www.apollo.lv/zinas/cesis-butu-gatavas-uznemties-galvaspilsetas-funkciju/617581

Posted in Uncategorized | Komentēt

Par lidojošajām mašīnām, tviteri, 15 stundu darba nedēļu un bullšitu

1930. gadā britu ekonomists Džons Meinards Keinss izteica prognozi, ka gadsimta beigās tādas valstis kā ASV un Lielbritānija būs sasniegušas tehnoloģisko progresu, kas nodrošinās to, ka nevienam nebūs jāstrādā vairāk kā 15 darba stundas nedēļā. 

Keinss, starp citu, ir tas pats klasiķis Keinss, kurš ir “Keinsiānisma” skolas pamatlicējs. Viņš un citi, atšķirībā no klasiķiem Ā.Smita, M.Frīdmena, uzskatīja, ka brīvais tirgus nevar atrisināt ekonomikas problēmas pats ‘īsākā laikā vai ilgtermiņā’ un vispār – ‘ilgtermiņā mēs visi jau būsim miruši’. Attiecīgi – valdībām ir jāiejaucas ekonomikā un ir jārisina ekonomikas jautājumi. Šī virziena ekonomisti dzirdīgas ausis atrod pēc krīzēm. Un tā kā pēdējā bija nesen – pašlaik vēl joprojām ir drusku modē.
Bet atgriežoties pie tām 15 stundām. Pirmkārt – tas nav iestājies. Otrkārt – pašlaik attīstītajās ekonomikās (jā jā – arī mūsējā) ir radīts vesels lērums profesiju, kuru pārstāvji, dara diesviņzin’ ko (bet tas nu nekādi nav nekas derīgs). Un treškārt – neviens par to nerunā. Deivids Graebers tur ir atradis kopsakarības un par to ir izteicies plaši un visai aizraujoši te http://libcom.org/library/phenomenon-bullshit-jobs-david-graeber

Vispār jau gadsimta sākumā, iespējams, ļaudis bija naivāki un vairāk ticēja labākai nākotnei, sociālismam, lidojošo mašīnu drīzai izgudrošanai. Beigās mēs esam dabūjuši tviteri (Peter Thiel(c)), 40 darba stundas, vakara realitātes šovu/seriālu un i-phone. So basically we’re fucked.

Posted in Uncategorized | Komentēt