nejauša saruna

J: Ko Jūs domājat par situāciju, kad daudzi spējīgi cilvēki pamet valsti, dodas strādāt un veidot karjeru ārzemēs?
A: Kad no džungļiem aiziet lauvas, tajos sāk valdīt mērķaķi.
J: Un par politisko situāciju valstī?
A: To pašu. Un par ekonomisko arī. Un medijiem, ja godīgi, arī <smaida>
J: Nu labi – ja jau joki.. pasakiet kaut ko smieklīgu..
A: Publisko iepirkumu likums. Tagad jūs..
J: Žurnālistika.
<abi smejas>

Posted in Uncategorized | Komentēt

Kas notika ar RFID?

Pirms gadiem pieciem vai pat vairāk bija vispārējs haips par RFID tehnoloģiju. Bija ekspektācijas, piemēram, ka tūlīt-tūlīt vairs nevajadzēs veikalā pie kases pārcilāt visu sapirkto (tāpēc, ka 1952. gadā patentētā svītru kodu tehnolōģija prasa marķējuma un tā nolasītāja vizuālu kontaktu). There’s such amazing technology as radio – with this amazing feature that receiver and emitter do not need to be in line of sight! Tad kāpēc es joprojām krāmēju katu nedēļu uz slīdlentas kasieres un bēdubrāļu apskatei visu savu pērkamo stafu!?

Tags: velozeķe, pinumi, pērļošana, pirtsslotas, tējnīca, led-baloni.

Posted in Uncategorized | 5 komentāri

Tēma

Dear bloggers, journalists, PR people and other,

Uzrakstiet lūdzu kāds rakstu “Dienvidu tilta ietekme uz Latvijas ekonomiku”. Pēc visa tā haipa, nacionālā aizskāruma aiz uzmetieniem un sāpēm .. varētu būt pagājis pietiekoši daudz laika lai mēģinātu saprast, piemēram, kurā gadā, if ever, viņš sevi atmaksās un kādi ir ‘lessons-learned’. Ja kādam tas pārāk viegli – var salīdzināt ar otru vārdānesaucamo megaprojektu. Fakti un objektivitāte highly appreciated.

Posted in Uncategorized | Komentēt

Apgrieztā nulles teorēma

Ja no nekā nekas nevar rasties, tad vai nu mēs esam pastāvējuši vienmēr, vai arī mūsu nav.

Posted in Uncategorized | 2 komentāri

I had a dream

PC ēra nāks atpakaļ! Tā kā es te sēžu. Punkts. Tagad, kad vidējs personāžs ir iegādājies vienu-divas planšetes un sapratis, ka diez’ kādu konkurētspēgīju priekšrocību laptops gultā vairs nesniedz, bet pie rakstāmgalda ērtāk ir skatīties vienā-divos 24″ līdz 27″ ekrānos .. āreče laptops sāk likties smags nest un neērts salīkušam strādāt.. un kaut kur dziļi prātā mostas doma, a moš’ ir kaut kas labāks pasaulē .. par tādu pašu naudu, piemēram, pē cē! 

 

- Jā klausos? Kas runā? Yang Yuanqing, no Lenovo? Nu ok ātri gan.. Nē nevienam citam šito neesmu teicis? Nu varu neteikt… A kas man .. A vairāk nevar? A vēl vairāk? Nu tas jau tā normālāk… A latviešu valodā? Zem diviem miljoniem.. Nē, nav līdzīga .. neviens no HP valdes vai inženieriem toč.. nē nē .. Labi ok – dīl!

Posted in Uncategorized | Komentēt

The International Green Church of ECO World

Plašajā reliģisko piederību klāstā, manuprāt, ir kāda neapgūta niša – ekobaznīca. Kāpēc? – Jo pastāv vairākas paralēles ar reliģiju, piemēram : 

  1. Uzskatu piekritēji labumu saņem pēc nāves (ja piekopsim – nezināmā nākotnē viss būs labāk)
  2. Piekrišana uzskatiem ir balstīta uz morāliem, nevis ekonomiskiem apsvērumiem
  3. Problēmai nav efektīvu risinājumu valsts līmenī

Nu lūk – tad savām ekobaznīcas avīm es noteiktu 2 galvenos pienākumus

  1. Būt saudzīgiem pret sevi un dabu.
  2. Atskaitīties, nožēlot un kompensēt par grēkiem, ko tie nodara nepildot 1 punktu.

Grēkus mēra naudā – t.i. izdevumos, kas tiešā veidā rezultējas dabai un veselībai sliktās lietās (piemēram, degviela, cigaretes, alkohols). Attiecīgi 30% (bet var arī vairāk) no summas ko avs tērējusi sliktajam patēriņam ir jāmaksā baznīcai. Tad avs saņem piedošanu. Pēc askētisku baznīcas pārvaldes administratīvo izdevumu segšanas atlikusī naudas daļa tiek tērēta koku stādīšanai, zaļā dzīvesveida popularizēšanai, greentech izpētei. Beigās visiem labi! Kur mans patents?!

Posted in Uncategorized | Komentēt

Ēšanas gals

Vai jau minēju, ka visa tā ņemšanās ap dabiskumu un feinšmekerismu ir kaut kas neracionāls un man nesaprotams. Pieauguši cilvēki, kuru laiks visbiežāk ir ļoti dārgs, pienākumu daudz, termiņi projektiem nokavēti, sēž darbā pa naktīm, bērnus redz 3h nedēļā, draugus 3h gadā .. – tērē laiku banālai ēdiena gatavošanai. Un mēs kā civilizācija kopumā – cik resursu tiek izniekoti salīdzinot ar šobrīd pieejamiem risinājumiem, tāpēc ka .. neviens īsti nezin kāpēc. Kā tādi neandertālieši! Pie tam pēdējā laikā ēšana ir kļuvis arī kaut kas mūsu nāciju garīgi vienojošs. Kādreiz, lai būtu tautas mīlēts tev pietika pateikt ka neesi gan nekāds sapuvušās sistēmas funkcionārs (vairs), jo ače (īstenībā) lūdz dieviņu un ej baznīcā vismaz lieldienās un ziemīšos, bet tagad nācijai (domāju nācija, saku TV3 skatītāji, saku TV3 skatītāji, domāju nācija) ar to nepietiek. Tā grib redzēt kā ‘slavenība’ pagatavo ēdienu un ievada to savā gremošanas sistēmā.

Bet šis īstenībā ir pozitīvs posts, jo eku rakstīts, ka cerības nevajag zaudēt. Thanks Good hakeri ir pievērsušies šim jautājumam.

Eventually, Rhinehart compiled a list of thirty-five nutrients required for survival. Then, instead of heading to the grocery store, he ordered them off the Internet .. his food costs had dropped from four hundred and seventy dollars a month to fifty. And physically, he wrote, “I feel like the six million dollar man. My physique has noticeably improved, my skin is clearer, my teeth whiter, my hair thicker and my dandruff gone.” He concluded, “I haven’t eaten a bite of food in thirty days, and it’s changed my life.” In a few weeks, his blog post was at the top of Hacker News—a water cooler for the tech industry. Reactions were polarized. “RIP Rob,” a comment on Rhinehart’s blog read. But other people asked for his formula, which, in the spirit of the “open source” movement, he posted online.

Posted in Uncategorized | Komentēt