Salīdzinoši nesen piedzīvoju vilšanos, kuru var salīdzināt ar atklāsmi, ka salatētis ir tikai pārģērbies onkulis. Stāsts ir par vietām, kur pēc darba vai brīvdienās satiekas kolēģi un/vai draugi un pavada laiku saturīgās sarunās vai vienkārši runājas. Man likās, ka es ātrāk vai vēlāk nonākšu tādā tusiņā. Bet izrādās, ka šis modelis ir filmu/seriālu formātu uzspiesta klišeja. Īstenībā visi visā pasaulē pēc darba sēž pie teļļuka/datora vai gatavo ēst, vai pieskata bērnus vai, labākajā gadījumā, lasa grāmatu. Fuck!
-
Jaunie ieraksti
- Salatēva neesamība
- Latviešu estrādes dziedātāju apskate
- Pasens dialogs
- I’m yupie and …
- Dievs un latvieši
- Dievs un laiks
- Something in the air
- And now what..
- Ja man būtu twitter konts..
- TTL
- Stāsts
- DIY
- Dienas citāts
- lauki un meitene
- Tribute to Steve
- un vēl man neparīk
- aktīvi un pasīvi
- Dienas prieks
- Wall street
- masveida kustības