The International Green Church of ECO World

Plašajā reliģisko piederību klāstā, manuprāt, ir kāda neapgūta niša – ekobaznīca. Kāpēc? – Jo pastāv vairākas paralēles ar reliģiju, piemēram : 

  1. Uzskatu piekritēji labumu saņem pēc nāves (ja piekopsim – nezināmā nākotnē viss būs labāk)
  2. Piekrišana uzskatiem ir balstīta uz morāliem, nevis ekonomiskiem apsvērumiem
  3. Problēmai nav efektīvu risinājumu valsts līmenī

Nu lūk – tad savām ekobaznīcas avīm es noteiktu 2 galvenos pienākumus

  1. Būt saudzīgiem pret sevi un dabu.
  2. Atskaitīties, nožēlot un kompensēt par grēkiem, ko tie nodara nepildot 1 punktu.

Grēkus mēra naudā – t.i. izdevumos, kas tiešā veidā rezultējas dabai un veselībai sliktās lietās (piemēram, degviela, cigaretes, alkohols). Attiecīgi 30% (bet var arī vairāk) no summas ko avs tērējusi sliktajam patēriņam ir jāmaksā baznīcai. Tad avs saņem piedošanu. Pēc askētisku baznīcas pārvaldes administratīvo izdevumu segšanas atlikusī naudas daļa tiek tērēta koku stādīšanai, zaļā dzīvesveida popularizēšanai, greentech izpētei. Beigās visiem labi! Kur mans patents?!

Posted in Uncategorized | Komentēt

Ēšanas gals

Vai jau minēju, ka visa tā ņemšanās ap dabiskumu un feinšmekerismu ir kaut kas neracionāls un man nesaprotams. Pieauguši cilvēki, kuru laiks visbiežāk ir ļoti dārgs, pienākumu daudz, termiņi projektiem nokavēti, sēž darbā pa naktīm, bērnus redz 3h nedēļā, draugus 3h gadā .. – tērē laiku banālai ēdiena gatavošanai. Un mēs kā civilizācija kopumā – cik resursu tiek izniekoti salīdzinot ar šobrīd pieejamiem risinājumiem, tāpēc ka .. neviens īsti nezin kāpēc. Kā tādi neandertālieši! Pie tam pēdējā laikā ēšana ir kļuvis arī kaut kas mūsu nāciju garīgi vienojošs. Kādreiz, lai būtu tautas mīlēts tev pietika pateikt ka neesi gan nekāds sapuvušās sistēmas funkcionārs (vairs), jo ače (īstenībā) lūdz dieviņu un ej baznīcā vismaz lieldienās un ziemīšos, bet tagad nācijai (domāju nācija, saku TV3 skatītāji, saku TV3 skatītāji, domāju nācija) ar to nepietiek. Tā grib redzēt kā ‘slavenība’ pagatavo ēdienu un ievada to savā gremošanas sistēmā.

Bet šis īstenībā ir pozitīvs posts, jo eku rakstīts, ka cerības nevajag zaudēt. Thanks Good hakeri ir pievērsušies šim jautājumam.

Eventually, Rhinehart compiled a list of thirty-five nutrients required for survival. Then, instead of heading to the grocery store, he ordered them off the Internet .. his food costs had dropped from four hundred and seventy dollars a month to fifty. And physically, he wrote, “I feel like the six million dollar man. My physique has noticeably improved, my skin is clearer, my teeth whiter, my hair thicker and my dandruff gone.” He concluded, “I haven’t eaten a bite of food in thirty days, and it’s changed my life.” In a few weeks, his blog post was at the top of Hacker News—a water cooler for the tech industry. Reactions were polarized. “RIP Rob,” a comment on Rhinehart’s blog read. But other people asked for his formula, which, in the spirit of the “open source” movement, he posted online.

Posted in Uncategorized | Komentēt

Jungle

“The problem with object-oriented languages is they’ve got all this implicit environment that they carry around with them. You wanted a banana but what you got was a gorilla holding the banana and the entire jungle.”Joe Armstrong

To viņš droši vien par dažām nevainīgām standarta bibliotēkām. Bet ideja, piemēram, ‘a davai ka kaut ko fiksi kamēr vakariņas sildās telefōnam piečiņīt’ izbeidzās, jo jungle nāk komplektā ar visām zinājamām savannām, lietusmežiem, kalnu grēdām un tuksnešiem.

jungle

Posted in Uncategorized | Komentēt

Rīga, korķi, gaiss, nākotne

Galvenais iemesls, kāpēc Rīga nav forša pilsēta ir tas, ka te ir pārāk daudz mašīnu. Nav tā nabaga pilsēta dizainēta tādam transporta līdzekļu vienību skaitam. Un neviens neko pa lielam ar to neko nevar un netaisās darīt. Visi regulāri tupam korķos, elpojam izplūdgāzes, un zinām, ka nekas neuzlabosies ne pēc gada, ne diviem, ne desmit. Your children will be next. Visdrīzāk, viss kļūs tikai sūdīgāk. Un neviens neko. Maskavā, tipa, esot vēl sliktāk. Bet ja nu kāds ir gatavs kaut ko izdomāt – un ar izdomāt es domāju kaut ko reāli izdomāt nevis ākstīties ar velo pī ār un zīmēt baltas svītras uz pārstūķētajām maģistrālajām ielām. Nu, piemēram, ieviest nodevas privātajiem auto un no tiem subsidēt visa veida sabiedrisko, taksometrus ieskaitot, es par viņu balsotu.

Posted in Uncategorized | Komentēt

Project spainis

Google glass ideja ir nepareiza. Viņi cenšas pa virsu realitātei likt virtuālo pasauli. Realitāte s**ks! Ir jādara otrādi – visam ko persona redz jābūt iefilmētam, tad reālā laikā noprocesētam un apstrādātam. Tas, savukārt, paver pilnīgi jaunas iespējas. Ieslēdz (lai rāda) saulainu laiku. Izlēdz (lai nerāda) kolēģi. Ieslēdz meitenēm minisvārkus unkotikvēlnē. Kur mans patents!

 

 

Posted in Uncategorized | Komentēt

dienas prieks

Kādā vasaras priekšpusdienā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pār Rīgas pilsētas vienu no visneatraktīvākajām daļām uzspīdēja vēl no ziemas neatguvusies miegaina saule. Viens stars bez īpašas intereses ielīda arī piedrazotā vecpuiša dzīvoklī Purčika daudzstāveņu masīva pašā vidū, neglītā betona augstceltnē netālu no Mēbeļu nama. Tas blāvi un pliekani atmirdzēja pret nospeķotām tapetēm un tad, zemeslodei griežoties, nenovēršamā kustībā ar savu karsējošo pieskārienu uzlīda uz pieres jaunam cilvēkam ar plašu dvēseli, neviena nesaprastu sirdi un mazu aldziņu…

V.Lācītis, Š.K.Vāverts “Garais ceļš uz Hantimansijsku”

Posted in Uncategorized | Komentēt

Ja nebūtu izgudrots ‘darbs pie datōra’

.. es būtu lidmašīnu regulētājs. Tas, kas lidostā uz skrejceļa rāda kur braukt, kad apstāties un kā pagriezties. Neizskatās nekas grūts, bet tajā pašā laikā ļoti svarīgs un estētisks arods šķiet. Un uz skrejceļa vispār viss ir tāds … pacilājošs…

Posted in Uncategorized | Komentēt