Salatēva neesamība

Salīdzinoši nesen piedzīvoju vilšanos, kuru var salīdzināt ar atklāsmi, ka salatētis ir tikai pārģērbies onkulis. Stāsts ir par vietām, kur pēc darba vai brīvdienās satiekas kolēģi un/vai draugi un pavada laiku saturīgās sarunās vai vienkārši runājas.  Man likās, ka es ātrāk vai vēlāk nonākšu tādā tusiņā.  Bet izrādās, ka šis modelis ir filmu/seriālu formātu uzspiesta klišeja. Īstenībā visi visā pasaulē pēc darba sēž pie teļļuka/datora vai gatavo ēst,  vai pieskata bērnus vai, labākajā gadījumā, lasa grāmatu. Fuck!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s