Slepenais īsto taksistu darba kodekss

Gadu gaitā lietojot taksometru pakalpojumus ir nācies secināt, ka daļa taksometru pakalpojumu nodrošinātāju ir iztrādājuši iekšējo best-practice. Benčmārkinga un breinstorminga rezultātā ir izdevies iegūt nepabeigtu, daļēji atkodētu versiju.

  1. Sveicināties un pieklājības frāzes lietot nav ieteicams. Pretējā gadījumā klientam rodas mānīga sajūta par to, kurš ir galvenais.
  2. Gammā no burkšķēt līdz lādēties informēt pasažieri par aktuālo situāciju ar korķiem un satiksmi. Tas liek klientam justies neērti, ka interesējās kāpēc kavējās un cik ilgi jābrauc, apzināties pakalpojuma pievienoto vērtību un patiesi izjust sniegto pakalpojumu kā glābiņu no bezizejas.
  3. Noskaidrot, vai klients saprot kur jābrauc un zin satiksmes noteikumus. Standarta frāzes: “Kur tas ir?”,“Kā tur aizbraukt?”, “Te jāgriežas”?. Tas dod iespēju klientam aktīvi ņemt dalību braucienā kā piedzīvojumā, nevis palaist visu interesanto pasākumu garām kaut ko lasot, vai bezjēdzīgi bakstot iPhone.
  4. Izrādīt dedzību ātri nokļūt galamērķī. T.i. lamāties uz citiem satiksmes dalībniekiem, jo skaļāk un rupjāk, jo labāk, krustojumos maukt pie dzeltenā, gājējus nelaist, riteņbraucējus lādēt. Signalizēt visādiem atmarozkiem jobanajiem. Klients notekti novērtēs šādu cenšanos.
  5. Rāciju klausīties skaļākajā iespējamajā režīmā, lai var dzirdēt pāri radio. Klientam jāzin, kāda saspringta situācija veidojas operatoru centrālē un citas akūtas problēmas un jāsaprot, ka viņa paša dzīve salīdzinājumā a to ir rožu dārzs. Kas gan ir tas stulbais līgums kurā viņš burās, ja citur noris drāmas: “Bet klients jūs gaida jau 15 minūtes! Bet kāpēc tad jūs teicāt 5! Kāpēc jūs neatbildat! Lūdzu runājiet skaidrāk! Bet man rādās ka brīvs! Nu kurš lūdzu var no Brieža ielas paņemt – viņi jau kavē uz reisu! Lūdzu!”
  6. Radio pagriezt tik skaļi, lai arī to var dzirdēt, neskatoties (paralēli) rācijas rēkoņai. Raidījumi par astroloģiju, dziesmu aptaujas un eksperti studijā ar radioklausītāju tiešajiem jautājumiem ēterā, sezonas hīti, tas viss tiek klientam kā papildus negaidīts bonuss un noteikti liks izvēlēties pakalpojumu atkārtoti.
  7. Klientiem ir tiesības zināt, ko taksists un/vai iepriekšējais klients vakar lietojis, ar ko/vai mazgājies un ko ēdis. Tāpēc mašīnu vēdināt nevajag, tīrīt tikai galējas nepieciešamības gadījumā.
  8. Brauciena laikā klientiem var būt papildus bonuss – gan pavizināties gan daudz ko interesantu un jaunu uzzināt. Tāpēc pie katras iespējas nepieciešams stāstīt savus uzskatus par politiski ekonomisko situāciju valstī.
  9. Norēķināšanās brīdī uzturēt salonā tumsu. Tā ir drošāk gan pašam gan klientam.
  10. Naudu vest ir bīstami un karšu termināli ir nedroši. Tikai PRECĪZU naudu! PRECĪZU, es teicu!
  11. Čeku lenti mainīt tikai tad, kad pieci čeki izdrukāti ar sarkano maliņu un sestais iestrēdzis līdz pusei printerī. Klienti labprāt pagaida lentas nomaiņu vai priecājas uzsaukt biznesa braucienu saviem dāsnajiem darba devējiem.
  12. Gļukus ar drošības jostām, durvju eņģēm un logiem nav jēgas labot. Tāpat klienti tos visu laiku sačakarē un paši nebūt neuzskata to par servisa trūkumu. Less is more!

About videjs

.. to be updated ..
This entry was posted in Uncategorized and tagged . Bookmark the permalink.

2 Responses to Slepenais īsto taksistu darba kodekss

  1. Braucējs saka:

    Vajag ar normāliem takšiem braukt, tad arī saraksts būs krietni vien zolīdāks. Ar šādiem čumošņikiem atbraukājos pietiekami daudz studentu gados.

  2. Oskars saka:

    Nu tādēļ man ir savs taksists – lēts un laps!🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s