bez nosaukuma


Bija laiks, kas tramvajs bija
tikai pārvietošanās līdzeklis,
nevis braucoša Sexy Style reklāma

Es negribu kāpt tādā iekšā, tāpēc eju kājām

/I.Pizāne/

Man šis atsita epizodes no tālajiem 90-iem. Līdz skolai bija kādi kilometri desmit-divpadsmit. Un autobusi mēdza kavēties. Gadījās, ka kavē stundu, gadījās divas, gadījās četras, gadījās, ka neatnāk vispār. Es tik ilgi negaidīju. Vilkos kājām. Kā var kāpt iekšā autobusos, kas tik drausmīgi kavē! Mani nesaprata.

Vai vajag lasīt partiju programmas

Pēc politisku tekstu uzrakstīšanas vienmēr nosolos sev šādus tekstus vairs nerakstīt, bet kaut kā bieži sanāk šo apņemšanos pārkāpt. Un lai tā būtu arī šoreiz. Jo kas gan būtu dzīve bez pārkāpumiem!

Man nav saprotams vispārējais konsensus, ka, lai ‘pareizi un atbildīgi’ nobalsotu vēlēšanās ir uzmanīgi jālasa partiju programmas. Vai gadījumā partiju programmas (īpaši – pašvaldību vēlēšanās) arī nav tikai tādas skaistas apņemšanās?

Vai jūs bieži dzirdat, ka partijas aicinātu izvērtēt to pērnajās programmās iekļautās apņemšanās? Mērītu kaut kādā veidā programmās iekļauto punktu izpildi, neizpildi un pār-izpildi, skaidrotu iemeslus? Es nē.

Kāds gudrs cilvēks nesen blogoja, ka slavenību iesaistes efektivitāte mārketinga kampaņās ir reklāmas industrijas paš(at)ražots mīts. Parastiem cilvēkiem ir diezgan vienalga, ko valkā vai patērē vai domā slavenības. Pat ja nav vienalga – cilvēki savas pirkumu un uzvedības izvēles balsta uz citiem faktoriem. Bet reklāmas industrijai ir svarīgi, ka slavenības pastāv. Tas ir liels tirgus, lieli līgumi un liela nauda.

Vai tik’ kaut kas līdzīgs nav ar partiju programmām un vai vienīgie, kas gūst no tām kaut kādu saprotamu labumu nav šīs programmas rakstošie konsultanti? Pieļauju, ka šo tekstu sacerēšana ir diezgan labi apmaksāta.

Vai tad būtu pareizi, ka vēlēšanās uzvar tie, kuriem paveicies noalgot labākos programmu rakstniekus? Un ko tieši cilvēkam tajās programmās meklēt? Es neesmu pacenties nevienu izlasīt, bet zinātāji saka, ka visi esot tik zaļi un sociāli atbildīgi un saimnieciski un godīgi un tik .. un tiik … un tiiiiik… Galva griežas!

Vēl nedaudz no šīm programmām, droši vien, iegūst – mediji, un politologi, jo ir viela apspriešanai, iztirzāšanai, viedokļiem. Nav īpaši jāpiepūlas veikt kaut kādas izpētes par reālo politiskās partijas aktivitāti, rīcībām, lēmumiem, panāktajām izmaiņām – ņem programmu, lasi un šauj ar viedokļiem kā ložmetējs.

Var jau būt novērojums ir maldīgs, bet, manuprāt, partiju programmas tiek aizmirstas dienu pēc vēlēšanām. Tāpēc diez’ vai vajadzētu tām tērēt laiku. Tad jau labāk balsot par savu mīļāko skaitli. Bet, ak vai! Cik klausos radio, arī šis prieks mums tiks atņemts! Vai tiešām jāsāk atcerēties skandālus par dadiniekiem-konsultantiem, meklēt kaut kādus balsojumus par parkiem, valžu locekļiem, spēļu zālēm, pētīt cik kurš reizes debatējis, ko teicis, kā kavējis sēdes .. domāt? Umm – nēeeee. Dodiet tad labāk šurp tās programmas..

Jauki cilvēki vēlas..

Iedomājaties, ka pastāv divi paralēli Visumi. Vienā cilvēki, kam ir izīrējams vai pārdodams īpašums dodas uz sludinājumu serveri, ievieto īpašuma aprakstu, attēlus, kaut kādu obligāto info, saņem interesentu zvanus, noslēdz darījumu ar pirmo, kurš var atļauties samaksāt prasīto cenu. Šajā Visumā daudzi forši cilvēki, kuri, piemēram, izvēlējušies audzināt bērnus, nevis krāt naudu paliek bešā, jo nevar atļauties maksāt tik, cik dažādi ierāvēji, spekulanti, uzdzīvotāji, valžu locekļi .. nu, vienvārdsakot, tie tur nejauceņi.
Otrā Visumā process ir .. interesantāks. Personas, kas vēlas iegādāties īpašumu taisa fotosesijas, veido aprakstus par savu personību un/vai ģimeni, hobijiem, profesionālajiem un sociālajiem panākumiem.  Ievieto to visu sociālajos tīklos, sludinājum serverī, izplata. Tad īpašnieki veic atlasi un noslēdz darījumu ar, viņuprāt, mīlīgāko, superīgāko, foršāko, interesantāko vai vairāk pelnījušo kandidātu. Jo foršāki esat, jo lielāka cerība tikt pie kaut kā laba un zem tigus līmeņa cenas.
Nezinu kā jums, bet man skaistumkonkursu Visums riebtos vairāk par merkantilo Visumu.

Paradīze 89

Sildot zupu (smaržo pēc apelsīniem), atcerējos aņuku no apmēram tā laika.

Zaķīts (vai čeburaška .. īstenībā nav svarīgi) aiziet uz veikalu un prasa pārvevējai: – “Jums pipelsīni ir?”. Pārdevēja atbild: “Nav!”. Zaķīts aiziet otrā dienā uz veikalu un pārdevējai prasa: “Jums pipelsīni ir?”. Pārdevēja atbild: “Nav mums nekādu pipelsīnu! Ja tu vēl te nāksi, muļķosies un prasīsi pipelsīnus, pienaglošu tevi aiz ausīm pie sienas!”. Zaķīts aiziet trešā dienā uz veikalu un pārdevējai prasa: … “Jums naglas ir?”. – “Nav!”.  “A pipelsīni ir?!”

 

 

 

Positive vibrations

Marketologiem un to klientiem nebūtu jāvilcinās ievākt šovasar ienākusies uzmanības raža. Sezonas ‘jaunais melnais’ ir atklāts ! Visvairāk, domājams, piemērots tieši pārtikas rūpniecībai, piemēram, izceļot produktus, kuru strukturālajām īpašībām līdz šim pievērsta salīdzinoši maza uzmanība. Zīmolu attīstības iespējas ir gandrīz neizsmeļamas. Daži necili piemēri zemāk.

  • Produkti ar izteikti strukturālu agregātstāvokli – “Kristālos strukturētais cukurs”, “Kristālos strukturētais vārāmais sāls”
  • Piena produkti – saldējums “Krējuma saldējums ar ledus struktūru“, “Ar marmelādi un sukādēm strukturēts biezpiena sieriņš”
  • Sķidri dzērieni (turpinot jau tautā iemīlētu šķidra agregātstāvokļa strukturētu šķidrumu uzvaras gājienu) – “Strukturētais alus ar apiņu garšas struktūru”, “Strukturētais mokačīno” 
  • Produkti, kuru iepakojumā vai izkārtojumā pastāv skaidri jaušamas struktūras –  “Krusteniski strukturētās šprotes”, cepumi “Rūtiņu rakstā strukturētās vafeles”

Augsts potenciāls pastāv arī citās jomās: apmācības, inovācijas, fondu apguve .. jā, fondu! Vai nav aizdomīgi, ka jau kopš iestāšanās ES mums ir pieejami struktūr-fondi? Apguve, cik dzirdēts, klibo. Un nav mums pareizi strukturēta ne ekonomika, ne reģioni, ne pārvalde.. Acu priekšā redzu veidojamies (pozitīvās strukturēšanas) biedrības, birojus, starptautiskus kopuzņēmumus, aģentūras. Sķiet, ka nu beidzot ir iespēja dot Eiropai to, ko tā visu laiku no mums grib, rast risinājumus aktuālajām problēmām un dzīvot laimē, mierā un harmonijā.

 

Master of puppets

Ja es mācētu rakstīt zinātniskās fantastikas stāstus, viena stāsta, sižets būtu šāds:
Talantīgais bet paslinkais programmētājs Ērix nolemj kaut ko mainīt savā dzīvē, atsaucas uz darba sludinājumu, iziet cauri (automatizētam, protams) atlases procesam, saņem darba piedāvājumu. Uzsāk darba ikdienu. Nekas pēc būtības ne ar ko īpašu no iepriekšējā darba neatšķiras – uzdevumu ‘dēlis’, stāviņi, koda kontroles sistēma, dažādas dīvainības pakāpes kolēģi. Pēc nelieliem sižeta attīstības un samezglojumu posmiem (narkotikas, sekss, ballītes), Ērikam rodas aizdomas, ka uzņēmums tomēr ir nedaudz neparastāks par vidēju programmatūras izstrādes kompāniju. Pastāv vairāki  veiksmīgi  pelnoši un atpazīti uzņēmuma projekti, tomēr gandrīz visi kolēģi strāda pie iekšējās vadības un kontroles sistēmas AIE2. Tā īsti AIE2 neviens nepārzin, lai gan izskatās, ka AIE2 pašā uzņēmumā darbojas ekspluatācijas režīmā. AIE2 uzdevums ir atvieglot uzņēmuma vadību, minimizēt cilvēku kļūdas, automatizēt visu, kas automatizējams. Tajā skaitā – izvēlēties attīstāmos produktus un to uzlabojumus, apstrādāt klientu atsauksmes, apstrādāt tirgus datus, plānot un dinamiski kontrolēt budžetus, izveikt reklāmas kampaņas, vākt un analizēt automatizētās uzraudzības metrikas, rekrutēt darbiniekus un apakškontraktorus. Viss notiek izmantojot  mašīn-mācīšanās metodes, neironu tīklus, tensorus.. you name it .. vārdu sakot, unikālus algoritmus, datu petabaitus un ar ‘minimālu’ cilvēku iesaisti. Uzņēmums sākotnēji AIE2 investējis 20, tad 50, tad 70 un pašlaik jau 98% resursu. Paspaidot neatļautas pogas un veicot eksperimentus, mūsu varonis secina, ka
– Pārejot no AIE1 uz AIE2, AIE2 kļuva autonoma sistēma, jau vairākus gadus jebkādas ‘menedžmenta’ komandas AIE2 ignorē
– Vienīgie, kas uzņēmumā veic reālu darbu ir datu analītiķi un programmētāji, kas uzlabo AIE2;
– Uzņēmums strauji aug, pastāvīgi notiek uzņēmumu pārpirkšanas, AIE2 tiek ieviests visos iegūtajos uzņēmumos, to darbs kļūst ārkārtīgi precīzs un efektīvs;
– Pilnā sparā notiek darbs pie AIE3 izstrādes, testi uzrāda, ka tas būs vismaz par 90% efektīvāks. Arī ar programmētāju, datu analītiķu darbu un sevis uzlabošanu AIE3 tiks galā pati.

 

Apmeklējot šo lapu jūs piekrītat ..

Jau izsenis man (un ne tikai) ir dziļa neizpratne par kūkiju notifikācijām – ‘jūs piekrītat ka mūsu lapa izmanto sīkdatnes blah blah blah, kaut kas kaut ko, bla blah’. Var jau būt, ka es pārāk zemu novērtēju vidējo interneta lietotāju, bet šķiet, ka ar tik pat lielām, vai pat lielākām sekmēm, paziņojumos varētu rakstīt ‘šis traucējošais kvadrāts pazudīs, ja tu nospiedīsi ‘labi’, bet, ja esi datu aizsardzības inspektors – u nas vsje dokumenti v porjadke’.

Laika taupīšanai (izskatās, ka vismaz 99% vietņu TO dara)- var būtu jēga vienoties, ka pieņemam – visi TO dara, bet, ja kāda vietne tomēr TO nedara, tā lepni rāda paziņojumu “Šajā lapā kūkiju nav!”. Un vēl rāda DVI badžu (žetonu) ar zelta maliņu.

Mood: OLAS – PRIEKŠNIEKU NAV