Izgudroto valodu zemē

Izgudroto valodu vēsture sniedzas 900 gadus senā pagātnē. Šajā laikā dažādi personāži vai to grupas dažādu motīvu vadīti/vadītas izgudrojuši vairāk kā 900 valodas. Ja uz valodu paskatās no inženierijas skatpunkta – tā ir pilnīga katstrofa. Faktiski jebkurā dabiskajā valodā ir vārdi, kas nozīmē vairākas dažādas lietas, vienu un to pašu lietu apzīmēšanai lietojam dažādus vārdus un vēl citas lietas ar vārdiem aprakstīt ir gandrīz neiespējami. Paskatoties uz šādu bēdu ieleju darbīgiem cilvēkiem ar kaut kādu saprašanu par lingvistiku un, lielākoties’, arī zināmu misijas apziņu, pilnīgi dabiski rodas vēlme to sakārtot. Ja jau mēs varam izselekcionēt dzīvnieku un augu veidus, radīt noderīgus mākslīgus mehānismus, tad kāpēc ne valodu. Diemžēl, gandrīz pilnīgi visi līdz šim zināmie pūliņi valodu izgudrošanā ir bijuši bezgalīgu neveiksmju sērija. Jā, jā okei – esperanto – tas ir neliels izņēmums, lai gan arī šī valoda savu mērķi būt par plaši lietotu universālu saziņas līdzekli arī tā īsti nav sasniegusi (to ir izspiedis kaut kas beisik-ingliš veidīgs, lai gan par beisik-ingliš arī ir atsevišķs stāsts) un diez’ vai kādreiz sasniegs.

Paši stāsti trešajā grāmatas ceturtdaļā sāk zaudēt asumu (and how’s this another one going to loose), bet kopumā izglītojoša un aizraujoša lasāmviela.

languages

Vēl nedaudz ieskats tiem, kas grāmatu nelasīs:

Tātad – valodu izgudrošanai ir bijuši trīs galvenie iemesli:
1) Atrast nepārprotamu, precīzu izteiksmes un notācijas veidu (šis visspilgtāk izpaudās racionālisma un apgaismības ziedu laikos, pēc tam, kad tika izdomāta matemātiskā notācija – universāls veids kā, piemēram, tikai ar 10 simbolu un dažu papildus simbolu palīdzību aprakstīt gandrīz visus iedomājamos skaitļus un darbības ar tiem, radās ideja kaut ko līdzīgu sasniegt arī ar valodu, pēdējais zināmais interesantais mēģinājums no šīs tēmas – Lojban)
2) Atrast veidu kā vienkāršāk sazināties (esperanto, ido u.c.)
3) Izklaidēt/izklaidēties (Zvaigžņu staru Klingon, Tolkīnena Quenya un Sindarin)

Vēl viens iemesls izlasīt – noskaidrot kāpēc valodu izgudrošanas pūliņi nav nesuši nekādus dižos augļus un līdz šim bijuši lemti neveiksmei ;)

Posted in Uncategorized | Komentēt

Definition of coolness

Viens no personību definējošiem grāmatu varoņiem bērnībā man laikam bija Raibulītis no grāmatām “Nezinītis uz mēness” un “Nezinītis saules pilsētā”. Man patika, ka viņam bija 2 spilgti izteiktas īpašības. Nepatika mazgāties un nekad ne par ko nebrīšanās.

Posted in Uncategorized | Komentēt

Debt

Esiet tik laipni un sarīkojiet lūdzu parakstu vākšanu un demonstrāciju pie EP prezidentūras mītnes PRET Grieķijas parāda atlaišanu. Es aiziešu.

Posted in Uncategorized | Komentēt

Paldies

Ielikt ‘net neutrality’ vienā katlā ar kontenta bloķēšanu tiktiešām šķiet visai pastulba ideja. Paldies personām LV publiskajā administrācijā/tieslietu sistēmā, kas ir to pamanījuši un sagatavouši ieteikumus:

The documents, prepared by the Latvian presidency of the Council of the EU, note that calls to allow Internet service providers to block or filter content in the “public interest” as part of a proposed net neutrality law could violate privacy laws that protect the confidentiality of communication.

Jāatzīst gan, ka tā normatīvajos aktos ievārīta zupa un arī problēmas ētiskā puse (publikas tiesības tapt aizsargātai versus indivīdu tiesības uz privātās komunikācijas neaizskaramību) izklausās neviennozīga un visai komplicēta. Prasītos plašākas sabiedrības un viedokļu līderu diskusijas..

Avots: www.itworld.com

Posted in Uncategorized | Komentēt

Ievads ekonomikas ziņās: “We are loosing money and becomeing poor (again)”

a) Nauda zaudē vērtību – INFLĀCIJA. Tas nozīmē, ka par iekrāto un nopelnīto var nopirkt arvien mazāk preces un pakalpojumus. Visi, kam ir nauda kļūst arvien nabadzīgāki.

b) Naudas vērtība pieaug – DEFLĀCIJA. Tā kā preču un pakalpojumu cenas pastāvīgi krīt, neviens preces un pakalpojumus nepērk, gaidot turpmāku cenas samazināšanos. Tas samazina uzņēmumu ienākumus, ienākumus no nodokļiem, izraisa bezdarba pieaugumu. Nabadzību.

c) Naudas vērtība nemainās – STAGNĀCIJA. Tas nozīmē, ka ekonomika neattīstās, zaudē kunkurētspēju salīdzinot ar citu valstu/reģionu ekonomikām. Vai nu ekonomikā nekas nenotiek un briest a) vai b) smagā formā. Vai valūtas vērtība tiek uzturēta mākslīgi. Country is leaking its foreign currency reserves un briest a) vai b) smagā formā.

Please select which one is your countries economy today. And happy news watching!

Posted in Uncategorized | Komentēt

Brīvā griba

Pasaule ir līdz nelabumam personalizēta: konteksta reklāmas, sociālo tīklu barotnes un ieteikumi sekošanai, ‘you might also like’ algoritmi. Izrādās, tas ir tikai sākums. Piemēran, tālāk sekos saturs:

“The future of media is an ever-increasing degree of personalization, My CNN won’t look like your CNN. Right now, if you go to any Web site, it will know where you live, your shopping history, and it will use that to give you the best ad. I can’t wait to start doing that with content.”

Interesanti. Tāpat kā viņu reāli pielietotā prakse, kad vienam rakstam ir vairāki virsraksti. un tie tiek testēti proporcionāli rādot vienai auditorijai vienus, citai citus. Beigās uzvar tas, uz kā vairāk kliko. Tas varētu būt spēcīgs koncepts, kur ‘sky is the limit’ (saturs mainās reālā laikā atkarībā no fīdbeka, saturs pielāgojas auditorijai un fīdbekam). Vēl domājot par personalizāciju ir diezgan biedējoši, ka kaut ko tik personīgu, garīgu un tā tālāk (divine?), kā attieksme pret lietām, idejām, dizainu, stilu, produktiem var izrēķināt. Izrēķināt precīzi. Tas vairs nav nekāds personas kods ar simbolu virkni, kas, akvaimansdies’ satur dzimšanas datumu. This sh**t is serious! Tā sakot, empīriski pierādās, ka mūsu, tā sauktā, brīvā griba ir kaut kas neeksistējošs, jo mūsu servisi labi zin, ko katrs no mums gribēja, grib un gribēs. Tas varētu būt vēl bēdīgāk, nekā slavenais Nīčes atzinums.

Posted in Uncategorized | Komentēt

Unsupported language. Please choose another!

Kamēr rakstījām preambulu un cīnijāmies par satura prasībām TV un radio, iespējams, citās frontēs vilcieni jau ir aizgājuši. Var būt tas kādam ir jaunums, bet TV un radio pārsvarā izmanto veci cilvēki. Un man ir aizdomas, ka Latvijā pārdoto viedtelefonu, kuriem iestatīta iespēja izmantot simbolus ar latviešu diakritiskajām zīmēm apjoms ir nekāds. Sekas, piemēram,  ļoti maz īsziņu tiek uzrakstīts pareizā latviešu valodā.  Ok – tas nav vienīgais iemesls. Jo arī soctīklos un citur tīmeklī rakstītais Alunānam, Rainim, Blaumanim un kompānijai liktu kapā apgriezties daudzas reizes. ‘Voice search’ pastāv jau kādus gadus piecus vai vairāk .. un latviešu valodā? Nemākam? Nevienam nevajag? Žēl! Un kādā valodā tad runāsim ar tām gudrajām mājām, mašīnām un robotiem? Pareizi – savā lauzītajā pidžin-ingliš! NLP (Natural Language Processing) varētu būt pārāk liela ņemtne, lai kādai korporācijai būtu interesanti noņemties, vai lai kāds talantīgu tīņu grupējums čiks-čiks ņemtu un uztaisītu pa brīvdienām. Man, piemēram, arī nav skaidrs, vai tā ir entropijas izpausme, kas mums jāpieņem, vai, teiksim, jātērē socaprūpei, izglītībai, medicīnai un visādu arhīviski vērtīgu pētījumu veikšanai paredzētā nodokļu nauda lai kaut ko darītu. Nebūtu jau slikti, piemēram, rītu sākt ar komandu “Mājas dator, radi lūdzams dzīvojamā istabā rēna vasaras vakara noskaņu, kur putnu kliedzieni, zāļu nopūtas, mežu šņākšana un druvu zuzēšana, koku un ūdeņu balsis liktu aptvert mūžības vareno skreju” un nesaņemt pretīm strupu noraidošu atbildi svešā valodā.

Posted in Uncategorized | Komentēt