Brīvā griba

Pasaule ir līdz nelabumam personalizēta: konteksta reklāmas, sociālo tīklu barotnes un ieteikumi sekošanai, ‘you might also like’ algoritmi. Izrādās, tas ir tikai sākums. Piemēran, tālāk sekos saturs:

“The future of media is an ever-increasing degree of personalization, My CNN won’t look like your CNN. Right now, if you go to any Web site, it will know where you live, your shopping history, and it will use that to give you the best ad. I can’t wait to start doing that with content.”

Interesanti. Tāpat kā viņu reāli pielietotā prakse, kad vienam rakstam ir vairāki virsraksti. un tie tiek testēti proporcionāli rādot vienai auditorijai vienus, citai citus. Beigās uzvar tas, uz kā vairāk kliko. Tas varētu būt spēcīgs koncepts, kur ‘sky is the limit’ (saturs mainās reālā laikā atkarībā no fīdbeka, saturs pielāgojas auditorijai un fīdbekam). Vēl domājot par personalizāciju ir diezgan biedējoši, ka kaut ko tik personīgu, garīgu un tā tālāk (divine?), kā attieksme pret lietām, idejām, dizainu, stilu, produktiem var izrēķināt. Izrēķināt precīzi. Tas vairs nav nekāds personas kods ar simbolu virkni, kas, akvaimansdies’ satur dzimšanas datumu. This sh**t is serious! Tā sakot, empīriski pierādās, ka mūsu, tā sauktā, brīvā griba ir kaut kas neeksistējošs, jo mūsu servisi labi zin, ko katrs no mums gribēja, grib un gribēs. Tas varētu būt vēl bēdīgāk, nekā slavenais Nīčes atzinums.

Komentēt